Produktu iepakošana

Lielākās bažas produktu iepakošanas etapā rada kaitīgās vielas, kas atrodas iepakojuma materiālā – ftalāti plastmasas plēvēs, bisfenols A metāla konservu kārbās u.c. Aktuāla šī problēma ir pārtikas nozarei, jo kaitīgās vielas no iepakojuma var migrēt (nonākt) pārtikas produktā. Tādēļ atsevišķās valstīs, piemēram, Francijā jau ir noteikti ierobežojumi, kas tuvākajos gados varētu tikt ieviesti visas Eiropas Savienības mērogā.

Aktuāls ir arī jautājums par iepakojuma samazināšanu kopumā, tādējādi taupot dabas resursus. Daudzām produktu kategorijām tiek izmantots nevajadzīgs plastmasas iepakojums, kas, nonākot apkārtējā vidē, nesadalās gadu desmitiem. Iepakojuma apjoma samazināšana būtu būtisks resursu optimizācijas veids, kas aktuāls daudzās ražošanas nozarēs.

Šajā fāzē aizvietošanu iespējams veikt, gan nomainot iepakojuma veidu, piemēram, konservu kārbas aizstājot ar stikla vai plastmasas iepakojumu, vai arī nomainot vielu, kas tiek pievienota iepakojumam, noteiktu funkciju nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka aizvietošana produkta iepakošanas fāzē var uzņēmumam būt sarežģīta, jo iepakojuma nomainīšana var ievērojami sadārdzināt gala produktu, izvēlētais aizstājējs var arī pilnībā neveikt savu funkciju, piemēram, nenodrošināt produkta aizsardzību pret sabojāšanos.

Šobrīd intensīvi tiek meklēta drošāka alternatīva metāla konservu bundžu pārklājumā izmantotajam bisfenolam A. Kā veiksmīgu piemēru aizvietošanai var minēt kartona mīkstinātāja Sursol*VL aizvietošanu ar nedaudz dārgāku, bet nekaitīgāku aizstājējvielu Rheocol ACP, ko īstenojis dāņu uzņēmums Hartmann.