Ķīmisko vielu inventarizācijas saraksts ir datu bāze, ar kuras palīdzību pārvaldīt informāciju par uzņēmumā lietotajām ķimikālijām. Apkopoto datu veids ir atkarīgs no tā, kam šī informācija tiks lietota.
Drošības datu lapa (DDL) ir galvenais ķīmisko vielu un produktu pavadošais dokuments, kas satur informāciju par to sastāvu, bīstamību un pareizu lietošanu.
Inventarizācija
Kāpēc svarīgi veidot uzņēmumā lietoto ķīmisko vielu inventarizācijas sarakstu?
Inventarizācijas saraksts:
- nodrošina sistemātisku pieeju informācijas vākšanai par ķimikālijām uzņēmumā, piemēram, vai visām pieejamas drošības datu lapu; inventarizācija palīdz apzināt iztrūkstošo informāciju, kura būtu vēl jāapkopo;
- palīdz noteikt, kādas kaitīgās vielas ir darba vietās un novērtēt riskus, kas saistīti ar to izmantošanu;
- var sniegt nepieciešamo informāciju, lai izvēlētos piemērotākās pieejas ķīmiskās vielas drošā izmantošanā un tādējādi samazinātu risku darba vietās vai novēršot vides piesārņošanu;
- var tikt izmantots videi radīto risku novērtēšanā, kā arī vides standartu ievērošanai (tehnoloģiskā pieeja, emisiju robežvērtības, ziņojumu sagatavošana);
- var palīdzēt atklāt un noteikt patērētājiem radītos riskus, kas saistīti ar kaitīgo vielu klātbūtni produktos..
Kādu informāciju un kāpēc ietver inventarizācijas sarakstā?
Informācija, kas būtu iekļaujama vielu inventarizācijas sarakstā, ir atkarīga no tā, kam tā tiks lietota. Parasti tie ir četri gadījumi:
- paaugstinātas avāriju bīstamības rūpniecisko iekārtu uzraudzībai (Seveso direktīva);
- vides piesārņojošo darbību atļauju nosacījumu ievērošanai (IPPC/IED direktīva);
- darba drošības un arodveselības prasību ievērošanai;
- bīstamo vielu uzskaite riska novērtēšanai.
Pamata prasības ķīmisko vielu un maisījumu uzskaitē uzņēmumiem Latvijas Republikā nosaka MK noteikumi Nr. 795 Ķīmisko vielu un maisījumu uzskaites kārtība un datubāze (22.12.2015).
Saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jāapkopo šāda informācija:
- ķīmiskās vielas tirdzniecības nosaukums;
- ķīmiskās vielas vispārpieņemtais (triviālais) nosaukums vai nosaukums atbilstoši Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) nomenklatūrai;
- ķīmiskās vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service (CAS numurs), ja pieejams;
- Eiropas Kopienas numurs (EK numurs), ja pieejams;
- ja ķīmiskā viela ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (PIC regula) I pielikumā, norāda valsti, no kuras ķīmiskā viela ievesta Latvijas teritorijā;
- ķīmiskās vielas lietošanas joma atbilstoši tautsaimniecības nozares klasifikatora aktuālajai redakcijai (NACE);
- ķīmiskās vielas kods atbilstoši rūpniecības produkcijas klasifikācijai (PRODCOM), ja ķīmisko vielu importē Eiropas Savienībā;
- ķīmiskās vielas klasifikācija un marķējums atbilstoši regulā Nr. 1272/2008 (CLP regula) noteiktajiem kritērijiem;
- saražotais ķīmiskās vielas daudzums, tonnās;
- ievestais ķīmiskās vielas daudzums, tonnās;
- ķīmiskās vielas uzglabāšanas vietu adreses;
- ķīmiskās vielas drošības datu lapa.
Gandrīz tāda pat informācija jāapkopo arī par maisījumiem, papildus identificējot arī maisījumā esošos gaistošos organiskos savienojumus (GOS). Attiecībā uz maisījumu sastāvu vēlams norādīt arī pēc iespējas precīzāku vielu koncentrāciju tajā, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams aprēķināt katras uzņēmumā esošās vielas kopējo daudzumu.
Līdz ar to var teikt, ka ir jābūt pārskatam par visām ķīmiskajām vielām, kas tiek izmantotas uzņēmumā, t.sk. tām, kas ir tikai maisījumu sastāvā.
Visa nepieciešamā informācija iegūstama no drošības datu lapām (DDL), kurām obligāti jābūt pieejamām uzņēmumā un kuras vielu un maisījumu ražotājiem ir jānodrošina bez maksas.
Kā veidot inventarizācijas sarakstu?
(Vielu inventarizācijas saraksta paraugu skatīt ŠEIT)
- Jādefinē tā mērķi un vajadzības – kāda informācija un kādam nolūkam ir nepieciešama. Tikai tad var lemt par inventarizācijas saraksta struktūru, programmēšanas veidu, sasaisti ar citām uzņēmuma programmām, datu bāzēm utt.
- Jānosaka projekta vadītājs, kas organizēs saraksta izveidi; jāsadala atbildības un jānosaka termiņi.
- Bieži vien nemaz nav nepieciešams ķīmisko vielu inventarizācijas sarakstu sākt no nekā. Var lietot jau esošās sistēmas un inventarizācijas sarakstu integrēt kādā no tām. Kā ķīmisko vielu inventarizācijas saraksta pamats var kalpot jau esošās materiālu pārvaldes sistēmas. Ienākošo materiālu saraksti, kas jau varētu būt izveidoti ISO 14001 sertifikācijai, var tikt lietoti, lai veidotu sākotnējos lietoto ķīmisko vielu sarakstus A, B kategoriju atļaujām piesārņojošo darbību veikšanai vai arī otrādāk. Citas uzņēmuma datu bāzes, īpaši piegādes vai uzglabāšanas, var būt sasaistītas ar daudz specifiskāku inventarizācijas saraksta datu bāzi, tādējādi informācija par lietoto ķīmisko vielu daudzumu var tikt automātiski atjaunota un izlabota.
- Inventarizācijas sarakstam ir jābūt daļai no vispārējās pārvaldes sistēmas. Atjaunošanas procedūras (piemēram, ikgadējo apjomu atjaunošanu veic piegādes departaments, vielu informācijas atjaunošanu - darba drošības vai vides speciālists) var būt saistītas ar attiecīgo darbinieku darba pienākumiem.
- Inventarizācijas saraksta izveides un uzturēšanas pārskatīšanas procedūras varētu būt daļa no vispārējās pārvaldes pārbaudes. Būtu jānovērtē inventarizācijas saraksta sniegtās priekšrocības un jāsalīdzina tas ar ieguldītajām pūlēm, lai apzinātu optimizācijas iespējas.
- Uzņēmumā būtu vēlama viena centralizēta ķīmisko vielu pārvaldības sistēma un elektroniska datu bāze. Ja visa informācija ir vienā datu vietnē, tad atjaunot un pārbaudīt datus ir daudz vieglāk. Elektroniskajās datu bāzēs informāciju var atlasīt pēc dažādiem kritērijiem vai arī izveidot dažādus filtrus, dodot iespēju lietotājam ātri sastādīt pieprasītās informācijas sarakstus un ziņojumu formātus. Šajā datu bāzē varētu būt integrētas arī papildu atbalsta iespējas, piemēram, ja uz vielu attiecas kādi ierobežojumi, tad, ievadot CAS numuru, mainās tās krāsa.