Rūpes par vidi, likumu prasības un darbinieku veselības aizsardzība ir trīs galvenie iemesli, kas Baltijas uzņēmumiem liek domāt par bīstamo vielu aizstāšanu produktos un ražošanas procesos: tā liecina projekta veiktais uzņēmumu pētījums.
Tādi faktori kā tirgus spiediens (patērētāji un biznesa klienti) un peļņa aptaujātajiem uzņēmumiem nešķita tik noteicoši, lai gan arī svarīgi, lai izskaustu vai samazinātu bīstamo vielu izmantošanu.
“Parasti kā galvenos dzinuļus vides inovācijām biznesā min tirgu un peļņu. Tāpēc tas, ka mūsu pētījumā paši uzņēmumi to uzskata par mazāk svarīgu nekā atbildīga rīcība un likumu normas, mani nedaudz pārsteidza,” rezultātus komentē LIFE Fit for REACH ķīmijas eksperte un pētījuma vadītāja Jana Simanovska.
Tiesa, gandrīz puse (46%) no aptaujātajiem 300 uzņēmumiem ilgtspējīgā darbībā vides jomā saredz arī peļņas potenciālu un vēl vairāk aptaujāto (57%) domā, ka nākotnē tas pieaugs.
Kā galvenos šķēršļus bīstamo ķimikāliju aizvietošanai uzņēmumi galvenokārt minēja zināšanu un ekspertu trūkumu, neprognozējamās tirgus iespējas, uzsverot apmācību un konsultāciju nozīmi.
Pētījumā aptaujāja augstākā un vidējā līmeņa vadītāji turpat 300 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumos ar vidēji 100 – 500 tūkst. eiro gada apgrozījumu un 10 – 50 darbiniekiem. Pētījumā galvenokārt ietverti uzņēmumi no celtniecības, metālapstrādes, tekstilapstrādes, mēbeļu un pārtikas ražošanas nozarēm, skaidrojot to domas par vides ilgtspēju un sociālo atbildību biznesā un to, kas traucē un stimulē šos aspektus ieviest dzīvē.
Jo lielāks, jo "zaļāks"?
Aptaujātie Latvijas un Lietuvas uzņēmumi biežāk nekā Igaunijas (88%, 78% un 45%) atzina, ka viņi brīvprātīgi iekļauj vides aizsardzības prasības uzņēmuma darbā. Grūti izskaidrot, kāpēc tāda atšķirība.
Pētījums arī parādīja - jo lielāks uzņēmums, jo vairāk tas domā par vides aizsardzību. Tikai 1/3 mikro uzņēmumu, nedaudz vairāk nekā ½ mazo uzņēmumu un jau ¾ vidējo uzņēmumu norādīja, ka viņiem ir iekšējā vides politika kompānijā.
Tāpat aptaujātie uzņēmumi atzina, ka reti izmanto vides marķējumu saviem produktiem, tajā pašā laikā apgalvojot, ka pārzina likuma prasības šajā jomā.
J. Simanovska gan uzskata, ka tas varētu būt pārāk augsts pašvērtējums, jo situācija tirgū liecina par pretējo – ir daudz produktu ar pseidozaļajiem marķējumiem un daudzos gadījumos tie ir klaji maldinoši.
Uzņēmumu aptauju palīdzēja īstenot kompānijas HeiVäl OÜ, Kantar TNS Latvija un Lietuva, kā arī Viilup Uuringud.
Ar visu pētījumu un tā rezultātiem angļu valodā varat iepazīties šeit.
Papildu uzziņām sazinieties ar Janu Simanovsku, LIFE Fit for REACH ķīmijas eksperti un organizācijas Ekodizaina kompetences centrs vadītāju (info@ekodizains.org)
Uzņēmumiem, kurus interesē vides aizsardzības pasākumu ieviešana, varētu noderēt arī projekta sagatavotās iepirkumu vadlīnijas. Tās palīdzēs veikt materiālu un produktu iegādi tā, lai maksimāli izvairītos no bīstamo vielu nonākšanas uzņēmumā un uzlabotu iepirkumu procedūru kompānijā. Vadlīnijas latviešu valodā pieejamas šeit.